Kāpēc tu izvelējies doties uz Argentīnu?
Es gribēju doties apmaiņā, lai piedzīvotu ko jaunu un redzētu, kā ir dzīvot pavisam citā vidē. Argentīnu oriģināli neizvēlējos, bet beigās izrādījās ļoti interesanta un bagātīga pieredze. Spāņu valodu nemaz nezināju pirms tam, bet iemācījos tur uz vietas, un tas visu padarīja vēl aizraujošāku un bailīgāku.
Kāda bija tava pirmā diena ģimenē? Kdas bija tavas sajūtas uzsākot dzīvi kopā ar viņiem?
Kopumā visa pirmā diena un pat pirmā nedēļa bija vienkārši neaizmirstama. Es par to domāju vēl šodien, jo būt vienīgajam latvietim pilsētā otrajā pasaules malā bija neticami.
Vai tev izdevās iemācīties valodu?
Sākumā valodu nemācījos tik daudz, jo pirmos mēnešus vairāk pavadīju ar draugiem, kas runāja angliski. Tikai programmas otrajā pusē saņēmos un sāku vairāk runāt spāniski. Tad arī lēnām sanāca iemācīties, un, lai gan sākumā bija grūti, ar laiku kļuva daudz vieglāk – apmēram pusgada laikā jau jutos brīvāk sarunās.
Kas šajā programmā tev likās visgrūtākais?
Grūtākais man bija iemācīties valodu un iekļauties vietējā kultūrā. Pirmie mēneši bija izacinoši, jo nezināju, ko runāt, un bieži (it īpaši viņu ballītēs) jutos kā citplanētietis, it īpaši skolā vai ģimenes sarunās. Arī tradīcijas sākumā šķita svešas – piemēram, mates dzeršana vai tas, cik ļoti cilvēki ir atklāti un runīgi. Tomēr ar laiku es pieradu un pamazām sāku justies kā vietējais.
Kas bija lielākais kultūršoks?
Lielākais kultūršoks man tiešām bija argentīniešu karstasinība. Pat tagad atceros, ka jau pirmajā nedēļā devos uz futbola komandas pasākumu netālu no savas pilsētas. Tur, redzot, kā viņi svin pat vismazākos notikumus, biju pilnīgā šokā – nesapratu, kā var klausīties tik skaļu mūziku, tik entuziastiski dejot un ar tik lielu aizrautību svinēt pavisam nelielas lietas!
Ļoti labi atceros, kā toreiz pajautāju savai viesģimenei, vai viņi mājās dzird, ka čīkst durvis. Man šķita, ka viņiem jau ir tik ļoti bojāta dzirde no skaļajām ballītēm, ka tādas sīkas skaņas vairs nevar sadzirdēt.
Protams, ārpus pasākumiem mani pārsteidza arī futbola kultūra. Tas, cik ļoti viņi ir gatavi cīnīties par savu komandu, cik labi visi prot spēlēt futbolu un cik nopietni viņi to uztver. Atceros arī, ka nevarēju pilsētā droši staigāt savā River Plate komandas kreklā, citādi varēju iekulties nepatikšanās.
Vēl viena lieta, pie kā man bija jāpierod, bija mate. Sākumā man šķita dīvaini dzert to katru dienu, bet tagad, atgriežoties Latvijā, turpinu to dzert gandrīz katru dienu un aicinu to dzert arī citus. Argentīnā sākumā domāju, ka nopirkšu vienu mate trauku kā piemiņu, bet beigās mājās atvedu veselas desmit!
Ko tu ieteiktu tiem, kas plāno doties apmaiņā?
BRAUC BEZ EKSPETĀCIJĀM!
Lai gan tas nav viegli, jo, protams, pirms apmaiņas gada jau rodas kādi priekšstati, tomēr tas ir ļoti svarīgi. Esmu redzējis, kā, viens itāļu apmaiņas students brauca, domājot, ka dzīvos lielā pilsētā, piemēram, Buenosairesā, bet beigās nonāca mazā ciematiņā ar mazāk nekā 2000 iedzīvotāju. Arī pats pēc savas pieredzes varu teikt, ka gandrīz viss, ko biju iedomājies par Argentīnu, izrādījās pavisam citādāk.
Tāpēc gatavojies visam un negaidi, ka tava pieredze būs tieši tāda pati kā kādam citam apmaiņas skolēnam, pat ja viņš bijis tajā pašā valstī vai pilsētā. Katram būs atšķirīgas ģimenes, draugi, piedzīvojumi.
Un vēl – nekādā gadījumā nesalīdzini savu apmaiņas gadu ar kādu citu cilvēku pieredzi. Pat situācijas, kas sākumā šķiet neērtas, jocīgas vai garlaicīgas, visbiežāk iemāca visvairāk. Tāpēc piesakies uz visām iespējām, dodies katrā piedzīvojumā un nebaidies no jaunā!