Kāda izskatījās tava pati pirmā diena viesģimenē?
Pirmajā dienā, kad satiku viesģimeni, bija mazliet stress, jo tomēr pirms tam runājām tikai sarakstoties un sūtot bildes, bet, kad viņus satiku, stress pazuda, jo sapratu, ka mums ir daudz kopīga un daudz par ko runāt. No sākuma ar viesģimeni aizbraucām mājās, man izrādīja visu māju, pastāstīja, kā viss strādā, utt. Paēdām kopā pusdienas un runajām par mūsu kultūrām. Vakarā arī aizbraucām paēst slavenos Beļģijas frī kartupeļus.
Kā tev gāja skolā? Kādas atšķirības pamanīji, salīdzinot ar Latvijas skolu?
Skolā gāja ļoti labi, jo uzreiz pirmajā dienā atradu cilvēkus, ar ko pavadīju visus trīs mēnešus un ar kuriem vēl joprojām kontaktējos. Vienīgās grūtības skolā sagādāja valodas barjera, jo bija grūti uztvert informāciju un visu, kas notiek apkārt. Lielākā atšķirība no Latvijas skolas bija tas, ka atšķīrās mācību stundu ilgums, kas Beļģijā ir 50 minūtes, nevis 40 minūtes, kā arī, kad beidzās stunda, uzreiz bija jādodās uz nākamo stundu. Pēc pirmajām trīs stundām bija 20 minūšu starpbrīdis, bet pēc piektās stundas – 50 minūšu, kas tika atvēlētas pusdienām, kas skolēniem pašiem sev jāsagādā vai jāiegādājas ārpus skolas.
Kas bija lielākais kultūršoks?
Lielakais kultūršoks bija tas, ka sabiedriskajā transportā daudzi cilvēki neizkāpa no autobusa, lai izlaistu tos, kam jākāpj ārā. Bija arī grūti pierast pie tā, ka nesaprotu, ko runā apkārtējie, un atcerēties to, ka saruna angļu valodā man jāsāk pirmajai, jo vietējie iedzīvotāji bieži par to aizmirst un nav pie tā pieraduši.
Kāda ir tava mīļākā atmiņa no apmaiņas programmas?
Mana mīļākā atmiņa no apmaiņas bija braukāt pa Belģiju ar viesģimeni, redzēt Amsterdamu un Parīzi. Protams, satikt visus cilvēkus, kas man bija apkārt.
Vai, tavuprāt, ir vērts braukt apmaiņā uz 3 mēnešiem?
Noteikti. Trīs mēneši ir perfekts laika posms, lai saprastu kā ir dzīvot citā valstī, kā ir pavadīt laiku bez ģimenes un draugiem, kā pierast pavadīt laiku ar sevi un kļūt patstāvīgākam.
Ko tu ieteiktu kādam, kas plāno doties apmaiņā?
Iesaku izbaudīt katru sekundi, nebaidīties būt pirmajam, kas uzrunā un kaut ko piedāvā. Neterēt laiku uz domām vai pārmetumiem, kas nav būtiski. Kā arī uzturēt kontaktu ar viesģimeni un draugiem arī pēc atgriešanās mājās.