Godīgi sakot, Latviju es pati nemaz neizvēlējos; mana stipendija piedāvāja sarakstu ar valstīm, kuras varēju izvēlēties, un starp tām bija Latvija — nezināma valsts, kas uzreiz mani savaldzināja ar savu zaļo dabu un spilgtajām tradīcijām. Pirms dienas, kad ieguvu stipendiju, es par Latviju neko nezināju; tikai to, ka tā atrodas Baltijas valstīs un tās galvaspilsēta ir Rīga. Mums vajadzēja sarindot valstis pēc prioritātēm, un Latvija bija pašā augšgalā. Lūk, esmu šeit!
Pastāsti, lūdzu, par pilsētu, kurā tu esi pavadījusi savu apmaiņas gadu.
Pilsēta, kurā dzīvoju, Rēzekne, ir fantastiska pilsēta, kurā es uzreiz iemīlējos. Tā ir maza, bet tajā ir viss nepieciešamais, un tur dzīvo visjaukākie cilvēki! Kad uzzināju, kurā ģimenē un pilsētā pavadīšu savas apmaiņas 11 mēnešus, es biju patiesi priecīga un pilna cerību — visas tās piepildījās! Itālijā, lai gan mācos mazpilsētā, dzīvoju vēl mazākā ciematā, tāpēc biju nobijusies, ka lielākā pilsētā nejutīšos labi. Par laimi, Rēzekne ir tieši tāda pilsēta, par kādu sapņoju!
Kas tevi pārsteidza par dzīvi un skolu Latvijā?
Es nebiju gaidījusi tik krasu atšķirību no savas kultūras. Latvija gandrīz visi prot divas valodas, un tiek uzskatīts par cieņas izrādīšanu, ja tu runā ar cilvēku viņa dzimtajā valodā. Skolas sistēma balstās uz brīvību un atbildību — skolēniem ir daudz brīvā laika, un skola viņiem ir vieta, kur satikt draugus, mācīties, bet arī piedalīties ārpusskolas aktivitātēs!
Ka tu raksturotu latviešus?
Jau pirmajās dienās es sapratu, ka latviesi ļoti ciena un kopj savu kultūru un vēsturi, un man šķiet svarīgi izrādīt mīlestību un uzticību pret savu vlasti. Šeit es iepazinu pavisam jaunu dzīvesveidu. Cilvēki ir mierīgāki un relaksētāki, viņiem patīk pavadīt laiku ar ģimeni, izbaudīt ikdienas sīkumus, bet tas nenozīmē, ka viņi nestrādā smagi — lielie mērķi un apņēmība šeit ir ikdiena! Latvieši vienmēr liek citus cilvēkus augstāk par sevi. Viņi dara visu iespējamo, lai tu justos kā mājās! Man patīk, kā viņi uzņem viesus — ar smaidu, kaut ko garšīgu un siltu tēju, kas sasilda pat aukstajā ziemā.
Man ļoti patīk tas, cik lielas pūles viņi iegulda tradīciju saglabāšanā un cik nopietni un rūpīgi viņi svin svētkus. Nemaz nerunājot par spēcīgo saikni ar dabu un gadalaiku maiņu — tas ir kaut kas tāds, ko es ņemšu līdzi uz visu mūžu!
Ka tu juties, dzīvojot Latvijā?
Būt šeit kā apmaiņas skolniecei man ļāva vispirms iepazīt šo valsti kā ārzemniecei. Man bija iespēja atklāt Latviju kopā ar savu viesģimeni un draugiem, bet pēc dažiem mēnešiem es uz to varēju skatīties ar parastas latvietes acīm, un tas man nozīmēja ļoti daudz — ne tikai būt uzņemta Latvijā, bet justies kā daļai no tās.
Kāda bija tava pieredze ar viesģimeni Latvijā?
Mana viesģimene bija vissvarīgākā šīs pieredzes daļa, jo viņi vienmēr bija ar mani — pat ja sākumā mēs nepazinām viens otru, nerunājām vienā valodā un nācām no atšķirīgām kultūrām. Mēs uzreiz kļuvām par ģimeni, jo viņi mani mīlēja kā meitu un māsu, nekad neuztvēra mani tikai kā viesi.
Esmu ļoti pateicīga savai viesģimenei par visiem kopā pavadītajiem brīžiem, par visām vietām, ko viņi man parādīja, par visiem jautājumiem, uz kuriem viņi atbildēja, un par visu laiku, ko viņi man veltīja, jo es patiešām jutos mīlēta tāda, kāda es esmu!
Kas ir tavs mīļākais brīdis kopā ar viesģimeni?
Brīdis, ko nekad neaizmirsīšu, bija viena no pirmajām naktīm ar viņiem pie ezera. Mēs kurinājām ugunskuru pēc brīnišķīgas dienas ar peldēšanos un galda spēlēm. Mēs dalījāmies savās emocijās par kopā pavadīto laiku, ko mums nozīmē šī pieredze, un cik priecīgi un pateicīgi esam, ka esam kopā kā ģimene. Atceros, ka beigās mēs visi devāmies gulēt ar prieka asarām acīs.
Kas tev lika sajusties ka daļai no Latvijas sabiedrības?
Kas man lika justies kā daļai no lielās Latvijas ģimenes? Droši vien vienkārši runāt latviski veikalā, daudz ceļot pa Latviju nevis kā tūristam, bet kā vietējam, un būt daļai no skolas mūzikas grupas vai tautas deju kolektīva!
Ko tev nozīmē tautas dejas?
Tautas dejas ir mans lielākais atklājums šajā valstī! Tās parāda, kā tradīcijas var tikt saglabātas un cik svarīgas tās ir latviešiem. Kad dejoju, izjūtu spēcīgu saikni ar mūziku, ar partneri, ar visu grupu. Dejošana ir kopīgs izaicinājums — visi cenšas būt ideālā saskaņā, un, kad tas izdodas, tā ir īsta maģija. Es dievinu šo sajūtu — tas ir vēl viens veids, kā sazināties un saprast cilvēkus, ko iepriekš nepazini.
