Kad Ai no Japānas izvēlējās Latviju kā savu apmaiņas valsti, viņa vēl nenojauta, cik dziļi šī pieredze viņu aizkustinās. Dziedājusi korī jau Japānā, viņa sapņoja par iespēju būt daļai no svētkiem, kas Latvijā ir kas daudz vairāk par koncertu — tie ir identitātes, vēstures un kopības svētki.
Kāpēc tu izvēlējies Latviju?
Es izvēlējos Latviju, jo mani interesēja līdzības starp japāņu un latviešu mitoloģiju. Turklāt Japānā es dziedāju korī un biju redzējusi Dziesmu un deju svētku ierakstu YouTube — tas mani ļoti aizrāva.
Atbraucot uz Latviju, es patiesi iemīlēju Rīgu! Tā ir galvaspilsēta, bet vienlaikus ļoti zaļa — daudz koku un zālāju. Arhitektūra ir skaista un romantiska. Biju pārsteigta, ka pat ātrās ēdināšanas restorāni atrodas vēsturiskās ēkās.
Atšķirībā no Japānas, saule šeit ir maiga. Man ļoti patika vasaras vakaros staigāt pa Rīgu, kad debesis vēl gaišas un gaiss patīkami vēss. Ziemā mani pārsteidza pasakainie skati — Jūgendstila ēkas, klātas ar sniegu. Lai gan jāatzīst, ka dažreiz man bija mazliet par aukstu.
Kas tev visvairāk patika Latvijā?
Visvairāk man patika dažādi pasākumi un svētki. Arī Japānā ir daudz svētku, taču mēs tos reti svinam tradicionāli. Latvijā mani ļoti aizkustināja cilvēku patiesa mīlestība pret savu kultūru un vēlme to nodot nākamajām paaudzēm. Es to ļoti cienu.
Kā tu atklāji kori un kā tu juties, piedaloties Skolēnu Dziesmu un Deju svētkos?
Tas bija jaudīgi, brīnumaini skaisti un jautri. Es biju braukusi uz Latviju ar mērķi piedalīties šajos grandiozajos svētkos. Man īpaši patīk dziesma “Gaismas pils”.
Domājot par to, kā Latvija tapa — kā tā tika veidota caur tautas asinīm, apņēmību un cerībām visa vēstures gaitā — nav brīnums, ka latviešiem ir tik dziļa aizrautība ar Dziesmu svētkiem.Esmu ļoti lepna, ka varēju tajos piedalīties un kļūt par mazu daļiņu no šīs vēstures.
Kas ir tava mīļākā atmiņa ar viesģimeni?
Mana viesģimene man nozīmē to, ka man vienmēr būs vieta, kur atgriezties, lai arī kas ar mani notiktu. Viņi vienmēr pacietīgi atbildēja uz maniem jautājumiem — arī tad, ja tie likās muļķīgi.
Kopā mēs svinējām visus tradicionālos svētkus. Viena no manām mīļākajām atmiņām ir Līgo svētki Jūrkalnē — mēs plūcām puķes plašā laukā, pinām vainagus, fotografējāmies un skatījāmies saulrietu no jūras krasta. Tā bija viena no skaistākajām dienām manā dzīvē!
Dzīvojot ar viesģimeni, es iemācījos būt patstāvīga. Tā kā mana viesmamma bieži bija aizņemta, man nācās uzņemties atbildību — tādējādi es dabiski kļuvu neatkarīgāka un sapratu, cik svarīgi ir rīkoties atbildīgi.
Ko tu esi iemācījusies gada laikā Latvijā?
Es iemācījos uzticēties sev. Pirms apmaiņas gada man trūka pārliecības par sevi, un es baidījos kļūdīties, pat sīkumos. Bet Latvijā es vairākkārt izgāju no savas komforta zonas — mēģināju jaunas lietas, ko nekad iepriekš nebiju darījusi. Sākumā bija grūti, taču, kad pārvarēju bailes un darīju visu, lai sasniegtu savus mērķus, sapratu, ka nekas nav neiespējams.
Kas tevi visvairāk pārsteidza Latvijā?
Latvieši ēd skābo krējumu ar gandrīz visu — pat McDonald’s ēdieniem piedāvā to klāt! Man tas šķita neiedomājami, jo Japānā tas nav ierasts. Sākumā tas mani pārsteidza, bet tagad skābais krējums ir kļuvis par neatņemamu manas ikdienas sastāvdaļu.
Un vēl – ir tik daudz dažādu skābā krējuma veidu! Katru reizi, ejot uz veikalu, es apmulstu, jo nezinu, kuru izvēlēties.
Kā tu atklāji kori un kā tu juties, piedaloties Dziesmu un Deju svētkos?
Tas bija jaudīgi un brīnumaini skaisti un jautri. Es biju braukusi uz Latviju ar mērķi piedalīties šajos grandiozajos svētkos. Man īpaši patīk dziesma “Gaismas pils”.
Domājot par to, kā Latvija tapa — kā tā tika veidota caur tautas asinīm, apņēmību un cerībām visa vēstures gaitā — nav brīnums, ka latviešiem ir tik dziļa aizrautība ar Dziesmu svētkiem. Esmu ļoti lepna, ka šoreiz varēju tajos piedalīties un kļūt par mazu daļiņu no šīs vēstures.
