Jau teju 30 gadus Latvijas skolēni aktīvi piesakās mācībām ārvalstīs, lai pilnveidotu savas valodu zināšanas, iegūtu starpkultūru pieredzi, kā arī paplašinātu savu redzesloku. Kā rāda pieredze, ja agrāk skolēni biežāk izvēlējās savu mācību apmaiņas gadu pavadīt tuvākās valstīs tepat Eiropā, tad pēdējā gada laikā vērojama pastiprināta interese par mācībām citos kontinentos.
Tieši šogad vērojama tendence, ka vidusskolēni no Latvijas daudz vairāk kā iepriekš izvēlējušies doties uz tālākām valstīm citos kontinentos. Šogad Latvijas vidusskolēni ir uzsākuši mācības kā Ziemeļamerikā, tā Dienvidamerikā un Āzijā. Piesakoties mācību apmaiņas gadam, sevišķi pieprasītas tādas valstis kā ASV, Kanāda, Čīle, tāpat arī Dominikānas Republika.
Uzskatu, ka līdz ar plašajām iespējām, ko jauniešiem ir iespēja gūt caur dažādiem projektiem, dažādām platformām, skolēni arvien vairāk cenšas iepazīt to kultūru, kas viņiem ir svešāka un ikdienā nepierasta. Tā kā bieži vien ģimenes kopā ar bērniem jau ir devušās tuvākos vai tālākos ceļojumos, tad jauniešiem ir vēlme iepazīt plašāku ģeogrāfisko spektru, iepazīt „eksotiskākas” valstis, nezināmākas kultūras.
Līdz ar tālāku galamērķu izvēli apmaiņas programmām, parasti pagarinās arī apmaiņā pavadītais laiks. Ja tiek izvēlētas valstis citos kontinentos, nevis tepat Eiropā, tad parasti vidusskolēni tur pavada visu mācību gadu, nevis tikai pusgadu vai trimestri, kā tas bieži notiek dodoties uz Eiropas valstīm. Jaunieši saprot, ka adaptācijas cikls viesvalstī līdz brīdim, kad jaunieši sevi izjūt kā mērķvalsts kultūras daļu, ir krietni vien garāks par pus gadu, tāpēc arī mēs jauniešiem parasti iesakām doties uz gadu. Prieks, ka šāda izvēle teju vienmēr tiek atzīta par labāko.
Arī jauniešu motivācija doties apmaiņas programmās uz ārzemēm ir nedaudz mainījusies. Protams, divi galvenie iemesli – vēlme apgūt jaunu valodu un iepazīt līdz šim nepazītu kultūru, ir galvenie, taču pēdējo gadu laikā nākuši klāt arī citi. Redzams, ka aizvien vairāk jaunieši vēlas apgūt starpkultūru prasmes un kompetences, kas apgūtas un pilnveidotas caur neformālās izglītības pieeju. Tāpat jaunieši arvien vairāk aizdomājas par to, kā šāda pieredze var veicināt viņu pilsonisko aktivitāti mijiedarboties ar globālās pasaules notikumiem. Prieks, ka šādā veidā arvien vairāk jaunieši kļūst sabiedriski aktīvāki, kas nozīmē, ka arī nākotnē viņi vairāk iesaistīties sabiedriskos procesos, veidojot vidi ap sevi draudzīgāku, jēgpilnāku un iecietīgāku.
Ineta Leikuma
Bezpeļņas organizācijas „„AFS Latvija” Starpkultūru programmas” direktore