Limbažniece Saiva Tedere nekad nebija domājusi par iespēju kļūt kādam ārzemju skolēnam par viesģimeni, līdz brīdim, kad draudzene pajautājusi, vai nevēlas pamēģināt. Draudzene esot izlasījusi sludinājumu vietējā avīzē un iedomājusies tieši par Saivas ģimeni. Kaut sākumā Saivai ideja nav iepatikusies, šobrīd viņa savu izvēli nenožēlo un atzīst, ka ir neviltots prieks par pieredzi, kas šajā laikā gūta. Nelielā intervijā Saiva bija gatava dalīties savā stāstā par to, kā ir uzņemt ģimenē viesskolnieci – jaunieti Pawarisar jeb Cin no Taizemes.
Ņemot vērā to, ka sākumā par iespēju kļūt par viesģimeni nebijāt domājusi, kā tomēr nonācāt līdz pozitīvam lēmumam?
Taisnība, no sākuma uz šo iespēju skatījāmies ļoti skeptiski un nevēlējāmies pieņemt kādu svešu cilvēku savā ģimenē, taču vīrs sazinājās ar „AFS Latvija”, lai noskaidrotu detaļas, kā tas viss notiek, un mēs izlēmām pamēģināt. Mēs rūpīgi iepazināmies ar viesskolnieces profilu, secinājām, ka ir jauka meitene, pēc horoskopa tāda pati kā es, tāpēc nolēmām mēģināt un dot meitenei iespēju, jo viņa šo brīdi bija gaidījusi no 14 gadu vecuma. Vispirms piekritām uz trīs mēnešiem, lai pēc tam skatītos, kā mums veicas, taču šie trīs mēneši pagāja ļoti ātri, ka nemaz nebija domu, ka varētu būt kaut kā savādāk. Ģimenē visi satikām ļoti labi, līdz ar to mierīgi varējām teikt, ka tagad mums ir divas meitas – vienai 6 gadi, otrai 16.
Taisnība, no sākuma uz šo iespēju skatījāmies ļoti skeptiski un nevēlējāmies pieņemt kādu svešu cilvēku savā ģimenē, taču vīrs sazinājās ar „AFS Latvija”, lai noskaidrotu detaļas, kā tas viss notiek, un mēs izlēmām pamēģināt. Mēs rūpīgi iepazināmies ar viesskolnieces profilu, secinājām, ka ir jauka meitene, pēc horoskopa tāda pati kā es, tāpēc nolēmām mēģināt un dot meitenei iespēju, jo viņa šo brīdi bija gaidījusi no 14 gadu vecuma. Vispirms piekritām uz trīs mēnešiem, lai pēc tam skatītos, kā mums veicas, taču šie trīs mēneši pagāja ļoti ātri, ka nemaz nebija domu, ka varētu būt kaut kā savādāk. Ģimenē visi satikām ļoti labi, līdz ar to mierīgi varējām teikt, ka tagad mums ir divas meitas – vienai 6 gadi, otrai 16.
Kā izdevās pierasts pie citas kultūras savā mājā?
Ja tā paskatās uz kopā pavadīto laiku, tad jāsaka, ka šo citu kultūru nemaz tā neizjutām, nebija nekādu problēmu sadzīvot. Kaut arī meitene ir no Taizemes, kas varētu likties ievērojami atšķirīga kultūra, meitene ir tāda pati kā mēs.
Ja tā paskatās uz kopā pavadīto laiku, tad jāsaka, ka šo citu kultūru nemaz tā neizjutām, nebija nekādu problēmu sadzīvot. Kaut arī meitene ir no Taizemes, kas varētu likties ievērojami atšķirīga kultūra, meitene ir tāda pati kā mēs.
Kāds Jums personīgi bija galvenais ieguvums no kļūšanas par viesģimeni?
Galvenais ieguvums ir tas, ka iemācījāmies pieņemt cilvēku no citas tautas, ar citu kultūru, iemācījāmies iemīlēt viņu. Tāpat vairāk iemācījāmies saprašanos ar citiem, kas bija ļoti vērtīga pieredze. Ņemot vērā to, ka ikdienā kontaktējoties bija jāpielieto arī svešvaloda, tad bija iespēja papildināt un atjaunot savas angļu valodas zināšanas. Iemācījāmies arī dažus vārdus taju valodā.
Galvenais ieguvums ir tas, ka iemācījāmies pieņemt cilvēku no citas tautas, ar citu kultūru, iemācījāmies iemīlēt viņu. Tāpat vairāk iemācījāmies saprašanos ar citiem, kas bija ļoti vērtīga pieredze. Ņemot vērā to, ka ikdienā kontaktējoties bija jāpielieto arī svešvaloda, tad bija iespēja papildināt un atjaunot savas angļu valodas zināšanas. Iemācījāmies arī dažus vārdus taju valodā.
Kāda ir labākā atmiņa no pavadītā laika kopā ar viesskolnieci?
Esot kopā mums vienmēr izdevās ļoti jauki pavadīt laiku, tāpēc atmiņas palikušas tikai labas. Atceros, kā mūsu viesskolniece apbrīnoja kokus bez lapām, jo pie viņiem tādu skatu nav iespējams redzēt. Tāpat bija jauki redzēt, kā meitene priecājas par skaidrajām debesīm un zvaigznēm. Arī ziemu būs atcerēties ļoti jauki, jo viesskolniece pirmo reizi mūžā redzēja sniegu, tāpat arī emocijām bagātas atmiņas būs par pirmās īstās Ziemassvētku eglītes meklēšanu, kas Taizemē nekad nebija darīts.
Esot kopā mums vienmēr izdevās ļoti jauki pavadīt laiku, tāpēc atmiņas palikušas tikai labas. Atceros, kā mūsu viesskolniece apbrīnoja kokus bez lapām, jo pie viņiem tādu skatu nav iespējams redzēt. Tāpat bija jauki redzēt, kā meitene priecājas par skaidrajām debesīm un zvaigznēm. Arī ziemu būs atcerēties ļoti jauki, jo viesskolniece pirmo reizi mūžā redzēja sniegu, tāpat arī emocijām bagātas atmiņas būs par pirmās īstās Ziemassvētku eglītes meklēšanu, kas Taizemē nekad nebija darīts.
Ko Jūs atbildētu cilvēkam, kurš Jums jautātu „Kāpēc man kļūt par viesģimeni?”?
Noteikti atbildētu, ka tas ir tā vērts, jo, pieņemot viesskolēnu, mēs iemācījāmies sadzīvot ar citu cilvēku un uzticēties viņam. Viesskolēnam ienākot mūsu mājā un ģimenē, mēs vairāk domājām par latviešu tautas tradīcijām un vēlējāmies tās parādīt, piemēram, Ziemassvētku, Lieldienu tradīcijas. Jāņos noteikti iepazīstināsim Cin arī ar vasaras saulgriežu tradīcijām. Vairāk kopā ceļojām pa Latviju un apskatījām daudz skaistu vietu. Lai gan sākumā es biju ļoti pret, jo vienmēr biju rēķinājusies tikai ar sevi, jau tagad zinu, ka brīdī, kad meitene brauks atpakaļ uz savām mājām, mums viņa ļoti pietrūks. No šī kopā pavadītā laika mēs ieguvām jaunu ģimenes locekli, kurš vienmēr būs gaidīts mūsu mājās.
Noteikti atbildētu, ka tas ir tā vērts, jo, pieņemot viesskolēnu, mēs iemācījāmies sadzīvot ar citu cilvēku un uzticēties viņam. Viesskolēnam ienākot mūsu mājā un ģimenē, mēs vairāk domājām par latviešu tautas tradīcijām un vēlējāmies tās parādīt, piemēram, Ziemassvētku, Lieldienu tradīcijas. Jāņos noteikti iepazīstināsim Cin arī ar vasaras saulgriežu tradīcijām. Vairāk kopā ceļojām pa Latviju un apskatījām daudz skaistu vietu. Lai gan sākumā es biju ļoti pret, jo vienmēr biju rēķinājusies tikai ar sevi, jau tagad zinu, ka brīdī, kad meitene brauks atpakaļ uz savām mājām, mums viņa ļoti pietrūks. No šī kopā pavadītā laika mēs ieguvām jaunu ģimenes locekli, kurš vienmēr būs gaidīts mūsu mājās.