Daudz nedomā
Taizemes skolnieci Natu Kaevnamaienu savā ģimenē mācību gada laikā iepriekš uzņēmusi Bunduļu ģimene no Iecavas novada Zālītes ciema. Beāta Bundule «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka lēmums par viesskolnieces uzņemšanu bijis spontāns: «Mūs uzrunāja Iecavas vidusskolas skolotāja, un lēmums bija jāpieņem dažu dienu laikā. Kāda cita ģimene bija pārdomājusi, un daudz laika līdz apmaiņas skolēnu atbraukšanai nepalika. Ļoti priecājos, ka mūsu ģimenē nonāca tieši Taizemes meitene.»
Daudz bijis, ko mācīties abām pusēm, gan atbraucējai, nonākot svešā kultūrā, vidē, laika apstākļos, gan latviešiem, iepazīstot cilvēku no citas kultūrvides. «Ikdienā Natai un manai meitai Lienei bija jādala viena istaba, visai ģimenei jārēķinās ar vēl vienu cilvēku it visā. Mūsu izpratne par dzīvi daudzos jautājumus bija un arī tagad ir atšķirīga, taču tā mēs mācāmies izprast arī savus bērnus, ļaujam viņiem mācīties no mums, pieaugt un paši iegūstam jaunu pieredzi,» spriež Latvijas viesumamma, «galvenais ir mīlestība, kuru jūtam cits pret citu, un tā bagātināmies. Tas ir kā dot un saņemt vienlaikus.»
Citādi neuzdrošinātos
Nata bijusi skolotāja Beātas pacietībai: «Esmu ātra savā rīcībā, visu daru teciņus, bet Taizemes meitenei mūsu temps bija neierasts. 1. septembrī aizbraucām uz Tērvetes dabas parku, ātriem soļiem dodamies mežā apskatīt jaunās rūķīšu mājas, bet Nata aizelsusies netiek līdzi. Ar laiku tas izlīdzinājās – mums vairs nebija tik traki jāsteidzas, un Nata kļuva straujāka. Savā pārtikušajā ģimenē līdz atbraukšanai uz Latviju Natai nebija jādara nekādi mājas darbi, bet šeit viesskolēniem jāpiedalās ģimenes ikdienā. Uzkopt māju, sagrābt lapas, lasīt ābolus Nata iemācījās šeit. Arī to, ka sieviete var vadīt automašīnu, paust savu viedokli, pateikt – nē. Tagad daudz kas no šeit apgūtā veido viņas dzīvi dzimtenē.»
Nata tagad ļoti labi vada automašīnu sešu miljonu pilsētā Bangkokā. Viņa pati saka – ja nebūtu Latvijas «mammas» un ģimenes, neko tādu neuzdrošinātos. Viņai būšot, ko pastāstīt saviem bērniem un mazbērniem, atšķirībā no līdzaudžiem, kuri bieži nav bijuši tālāk par savu ciematu.
Tikai atklājumi
Tā kā viss nācis strauji, Bunduļi neko īpašu no apmaiņas gada negaidīja. «Vislabāk ir ļauties tam, kas nāk. Gaidot iespējama vilšanās, bet paļaujoties – tikai atklājumi,» secina Beāta, kurai šogad bija iespēja tikties ar Taizemes «meitu» viņas dzimtajā zemē. «Nata togad kļuva par daļu no mūsu ģimenes un joprojām ir tai piederīga.»
«Iesaku ģimenēm uzņemt viesskolēnu. Zinu cilvēkus, kas to darījuši atkārtoti, jo katru reizi ir iespēja paplašināt redzesloku, ģimenes robežas un gūt unikālu pieredzi. Nav jābūt perfektiem sadzīves apstākļiem, bet jārēķinās, ka būs vēl viens bērns ikdienā un brīvdienās. Taču tas dod vairāk prieka. Pilnīgi iespējams, ka pēcāk kādā citā valstī jūs gaidīs ciemos,» Bunduļu ģimenes vārdā vēl Beāta.
Autors: Antra Ērgle, Bauskas Dzīve