2018. gada vasaras beigās Marta devās uz Franciju, lai apmaiņas programmas ietvaros 10 mēnešus pavadītu ārpus Latvijas un mācītos vidusskolā Eiropas dienvidos. Viņas iespaidus par gūto pieredzi vari lasīt Martas stāstā.
Jau no paša sākuma zināju, ka izvēlēšos Franciju, nemaz citus variantus neapdomāju. Mamma mācījās Franču licejā, bija apmaiņas gadā Francijā, ejot mammas pēdās, arī es mācījos Franču licejā un arī biju apmaiņas gadā Francijā. Pirmkārt, valodas dēļ, tik skaistu valodu nevar nezināt. Valsts, cilvēki, kultūra, kas tiešām piesaista.
Viss mans gads bija neparasts piedzīvojums, kas liek man pasmaidīt. Nevarētu teikt, ka man ir bijuši kādi pārpratumi, jau nu vienīgi valodas ziņā – franču valodā daži vārdi ir ļoti līdzīgi, bet ar dažādām nozīmēm, tāpēc man dažreiz sanāca pateikt ne to, un tad visi smējās, bet es nesapratu, kādēļ.
Laikam lielākais izaicinājums bija ieintegrēties jaunā sabiedrībā, tas ir, iepazīt jaunus cilvēkus, atrast tos, ar kuriem pavadīšu laiku katru dienu, kamēr esmu skolā. Pat īsti nepamanīju, cik viegli tas pats par sevi notika. Sāku runāt ar visiem, pat par mazsvarīgākajām lietām, un tādā veidā atradu cilvēkus, ar kuriem visvieglāk radās kontakts, viņi paši arī sāka vairāk runāt ar mani un aicināt sev līdzi.
Esmu lepna, ka esmu to paveikusi, esmu sasniegusi savu mērķi. Neko vairāk nevēlējos un mājās atgriezos ar nelielu sāpi sirdī, bet ar paceltu galvu.
Ikdiena un mācību process Francijā un Latvijā
Ir ļoti grūti salīdzināt divas dažādas mācību sistēmas. Latvijā viss ir ar spriedzi, skolā daudz prasa, pēc skolas vēl vairāk prasa, visā kopumā no mums prasa ļoti daudz un sagaida vēl vairāk. Skolotāji koncentrējas tikai uz pārbaudes darbiem, nevis uz zināšanām, izlaižot mums diezgan svarīgas tēmas. Diena ir ļoti īsa, stundas ilgst 40 minūtes.
Bet Francijā viss ir pavisam savādāk, vismaz bija manā reģionā (Nouvelle Aquitaine). Dienas bija ļoti garas, līdz pat plkst. 17:30. Skolotāji ļoti nopietni attiecās pret savu darbu, mēs patiešām sapratām, kāpēc tas ir svarīgi. Stundas bija ļoti interesantas, nebija vēlmes gulēt. Tā kā dienas bija diezgan garas, mājasdarbu vai pārbaudes darbu arī nebija daudz. Francijā mācību gada garumā ir vairāki brīvlaiki: oktobrī, decembrī, februārī un martā – katrā divas nedēļas, maijā pietiekami daudz svētku dienas, un tad jau ap jūnija vidu stundu vairāk nav.
Viesģimene
Ģimene bija ļoti atvērta, tāpēc ļoti ātri, pirmkārt, iemācījos valodu. Kā arī novērtēju, ka ģimene tomēr ir svarīga, kad visi mājās – nedaudz parunāt, kā gāja dienas laikā. Tā kā francūži ir 100% baltmaizes mīļotāji, es kā īsta latviete iedevu pagaršot melno maizi un arī sēklu maizi, tādā veidā ieviešot nelielas izmaiņas viņu ēdienkartē.
Salīdzinot ar to, kā biju iedomājusies, ļoti daudz bija iespēju ceļot un apskatīt citas vietas Francijā. Katru brīvlaiku apceļoju dažādas pilsētas – gan Parīzi, gan manu un blakus reģionus, gan arī Francijas otras puses teritoriju.
Ārpusskolas aktivitātes
Dzīvoju ļoti mazā pilsētā un publiskais autobuss nebija tik viegli pieejams, tāpēc viesmamma trešdienās veda uz dejošanu un sestdienās uz zīmēšanu. Jauniešu ikdiena pēc skolas ir galvenokārt mājas un viss. Trešdienas bija īsās dienas, kad skola beidzās plkst. 12:00, tāpēc devos uzreiz uz mājām vai arī uz pulciņiem. Kā nu kuram, bet visbiežāk lielākā daļa jauniešu nedara neko pēc skolas.
Kādi ir mani secinājumi?
Vēl joprojām man ir visādi plāni, tie mainās nepārtraukti, bet Francijas gada laikā iemācījos jaunas lietas par sevi, piemēram, man ļoti patīk mācīties valodas, iespējams, kaut kādā brīdi aizdomājos arī par psiholoģiju vai socioloģija. Domāju, kā apgūt vēl citas manā sarakstā ieliktas un tīkamas valodas.
Tiem, kuri šobrīd apsver iespēju mācīties vidusskolā Francijā, iesaku noteikti apdomāt sīki, apsvērt visus variantus. Kārtīgi un ļoti ilgi domāt vienatnē, jo neviens cits tavā vietā to nevar izdomāt. Tev var iedot padomus, bet beigu beigās neviens cits nezinās labāk par tevi. Saprast, ko tu no šī sagaidi, vai tu šo nedari tikai tāpēc, ka vēlies atpūtu, jo šī nudien nav atpūta, pat diezgan smagi jāpapūlas, lai beigās nebūtu viens, bez draugiem.
Francūži daudz neatšķiras no latviešiem. Kultūra ir pat līdzīga, tāpēc nekāds liels kultūras šoks varētu nebūt. Vienīgi jābūt gatavam uz to, ka jaunieši daudz nestaigā apkārt, ballītes nerīko. Skola beidzas diezgan vēlu un tas ļoti nogurdina, tāpēc pēc tās nekāda liela vēlme kaut ko darīt nav.
Mani lielākie ieguvumi
Pašizaugme, pat ja to tik ļoti nevar uzreiz pamanīt. Iepazinu sevi labāk, kas man tīk un netīk. Kā sadzīvot ar cilvēkiem, kuriem varbūt nav tas vieglākais raksturs, vai tieši otrādi – ir diezgan bērnišķīgs raksturs. Tā visa ir skola, ko izejot tu kļūsti gatavāks pieaugušo dzīvei, kur īsti izvēles, vai ir vēlme strādāt ar to cilvēku, nebūs. Kā arī rodas lielāka saprašana, kādas ir vēlmes saistībā ar nākotni.
