Lielvārdiete Līga Peiseniece stāsta par savu pieredzi uzņemot viesskolēnu no Taizemes.
► Kāpēc jūsu ģimene nolēma uzņemt viesskolēnu?
Mūsu ģimeni iedvesmoja radinieki, kuri savā ģimenē bija jau uzņēmuši viesskolēnu. Redzējām, ka mūsu radinieki bagātinās – apgūst jaunu valodu, sāk saprast citu kultūru un galvenais iegūst jaunu ģimenes locekli. Arī mēs vēlējāmies iegūt jaunu pieredzi un tā kā mūsu meita Elīna gatavojās piedalīties AFS programmā, mums bija dubultmotivācija savā ģimenē uzņemt viesskolēnu. Mēs uzņēmām mums nezināmas un eksotiskas kultūras pārstāvi – taizemiešu meiteni Vissu.
►Kā jūsu ģimene un viesskolēns sadraudzējās?
Ar Vissu sadraudzējāmies ātri un viegli, jo gan viņa, gan mēs gribējām ātrāk saprasties. Jau pirmajā dienā izstāstījām par to, kā dzīvojām, par visām sīkajām sadzīves lietām. Vissa bija ļoti paklausīga meita, ātri saprata mūsu mājas kārtību, piedalījās visos mūsu saviesīgajos pasākumos, brauca kopā ar mums visos braucienos. Vissa maz jautāja, tomēr centās visu saprast. Mēs savukārt centāmies visu paskaidrot, ko un kāpēc darām.
► Ko jūsu ģimene jaunu atklāja, ko jaunu iemācījās?
Apmaiņas gads man pašai personīgi atklāja, ka tomēr maz zinu par citām kultūrām un esmu pārsteigta par taizemiešu kultūras izpausmēm, piemēram, jauniešu lielo godbijību pret vecāku cilvēku teikto un rīcību. Vēl ļoti pārsteidza taizemiešu uzvedība – taizemieši neizrada savas jūtas citu cilvēku klātbūtnē. Man tas bija patiess izbrīns – kā paši tuvākie cilvēki pēc gada neredzēšanās viens otru neapskauj. Neskatoties uz man nesaprotamo kultūras izpausmi, sapratu, ka cilvēki visur pasaulē ir cilvēki, tikai jāgrib saprasties.
Vissas apmaiņas gadā iemācījos būt uzmanīgāka pret sev tuvajiem, biežāk pajautāju par sajutām un domām. Biežāk domāju un organizēju kopīgus ģimenes izbraukumus. Bet pats galvenais, ko iemācījos bija dalīšanās ar savu laiku, ar mīlestību. Sapratu, ka šie resursi mums ir daudz un mēs varam dāvināt to citiem cilvēkiem un pretī saņemt mīlestību. Vēl tagad, kaut pagājuši jau divi gadi kopš Vissas apmaiņas gada, bieži saņemu no Vissas mazas vēstulītes latviešu valodā ar jautājumiem: „Kā Tev iet? Vai viss ir labi?” un piebildi „Man Tevis pietrūkst, mīlu!”. Esmu ieguvusi vēl vienu meitiņu!